Šizofrēnija

Šizofrēnija ir psihiska slimība, bieži ilglaicīga, un tā var novest pie ievērojamām personas realitātes uztveres spēju izmaiņām.

Šizofrēnijas raksturojums

Šizofrēnija ir plaši izplatīta smaga psihiska slimība, kurai tiek piedēvēta noteikta “stigma”, kas bieži vien tiek pārprasta. Cilvēki, kas slimo ar šizofrēniju, cieš no dezorganizētas domāšanas, emocijām un uzvedības, viņiem ir grūtības adekvāti novērtēt realitāti. Šī slimība atstāj būtisku iespaidu uz attiecīgā indivīda dzīvi un viņa ģimeni.

Šizofrēniju rada izmaiņas smadzeņu ķīmisko vielu līdzsvarā, kas tādejādi sūta nepareizus signālus un rada uztveres (redzes, dzirdes, domāšanas) traucējumus. Faktori, kas rada šo disbalansu, līdz šim nav pilnībā apzināti.

Simptomi

Šizofrēniju raksturo epizodiskas psihozes (saiknes zaudēšana ar realitāti), kas izpaužas atsvešinātības un emocionāla truluma starplaikos.

Simptomi, kas raksturīgi psihozes epizodēm tiek dēvēti par “pozitīviem” simptomiem, tie ietver haotiskas domas, māniju (maldīgus uzskatus, arī paranoju) un halucinācijas, kas parasti izpaužas kā dzirdes halucinācijas. Šos simptomus bieži pavada arī trauksmes sajūta, depresija un pārmērīga aktivitāte, nemitīga rosība un uzbudinājums.

Atsvešinātības epizodēm savukārt raksturīgi “negatīvi” simptomi. Šajā periodā raksturīgas vājas emociju izpausmes, juceklīga runa, ierobežotas plānošanas spējas, iniciatīva un/vai spēja turpināt uzsāktās aktivitātes, kā arī samazināta spēja just patiku vai interesi. Negatīvie simptomi vistiešāk apgrūtina slimnieka sociālo saskarsmi un ikdienas gaitas.

Statistika

Šizofrēnija skar cilvēkus neatkarīgi no to piederības pie noteiktas rases, kultūras vai sociālā slāņa. Visbiežāk šī slimība sākās jauniem pieaugušiem cilvēkiem (sākot no 20 gadu vecuma)1, taču tā var rasties arī jebkurā citā vecumā, sākot ar vēlīniem pusaudžu gadiem. Ar šizofrēniju vienlīdz bieži slimo gan vīrieši, gan sievietes, taču vīriešiem šī slimība parasti attīstās agrākā vecumā.2 Iespēja dzīves laikā saslimt ar šizofrēniju ir aptuveni 1%.1 iedzīvotāju.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2004.gadā veikto pētījumu, tiek lēsts, ka vairāk kā 26 miljoni cilvēku cieš no šizofrēnijas, kas ierindo šo slimību starp 20 visbiežāk sastopamajiem darba nespējas iemesliem visā pasaulē.3 Turklāt, 2004.gadā 30,000 nāves gadījumi tika saistīti ar šo slimību.3  Visizplatītākais nāves iemesls cilvēkiem, kas slimo ar šizofrēniju, ir sirds un asinsvadu slimības (SAS;tai skaitā koronārā sirds slimība [KSS]).4 Tiek lēsts, ka aptuveni 60% gadījumu ar šizofrēniju sirgstošajiem pacientiem priekšlaicīgu nāvi izraisa sirds un asinsvadu un plaušu slimības.5  Turklāt, pacientiem, kuri slimo ar šizofrēniju ir vairāk kā divkārša iespēja mirt no sirds un asinsvadu slimībām salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem.5 Pārlieku lielā mirstība SAS dēļ, kas ir saistītas ar šizofrēniju, bieži vien ir attiecināma uz palielinātu labi zināmo riska faktoru, piemēram, aptaukošanās, cukura diabēts, hipertensija, dislipidēmija un smēķēšana, izplatīšanos.6 Tomēr Sizofrēnijas pacientiem ir arī ierobežota pieeja somatiskai aprūpei un pētījumi liecina par nepietiekamu SAS riska faktoru ārstēšanu.

Pie tam, šizofrēnija ir arī no tām slimībām, kuras ārstēšana prasa vislielākos līdzekļus pasaulē. Šizofrēnijas un citu psihisku slimību ārstēšanai paredzēts tērēt 1.5% (Lielbritānija), 2% (Nīderlande, Francija) un 2.5% (ASV) no valsts veselībai atvēlētā budžeta.7,8

Diagnoze un ārstēšana

Neskatoties uz plašo izpēti, zāles šizofrēnijas ārstēšanai joprojām nav atrastas. Tomēr ir iespējams ārstēt un ievērojami samazināt slimības simptomus, kā arī savlaicīgi atpazīt riska faktorus un „brīdinājuma zīmes” par jaunas epizodes iestāšanos.

Šizofrēnijas ārstēšanai nepieciešama ilgtermiņa terapija. Tā parasti ietver medikamentu lietošanu un psihoterapiju, kā arī periodisku uzturēšanos slimnīcā papildus aprūpei akūtu psihožu laikā.

Neskatoties uz šīs slimības bīstamību, daži cilvēki dzīves laikā piedzīvo tikai vienu šizofrēnijas epizodi un spēj veiksmīgi atgriezties pie savām ikdienas aktivitātēm pēc atbilstošas terapijas un rehabilitācijas saņemšanas. Diemžēl daudziem pacientiem slimības simptomi ir ilglaicīgi un tie apgrūtina šo cilvēku spēju mācīties, strādāt vai uzturēt sociālus kontaktus.

Šizofrēnijas slimniekiem ir ļoti būtiski saņemt profesionālu palīdzību un atbilstošu ārstēšanu.

Atsauces

  1. Tsuang MT, Farone SV. Schizophrenia. Second edition. Oxford University Press Inc., New York: 2005.
  2. www.schizophrenia.com/szfacts.htm. Accessed 22/09/11.
  3. World Health Organisation. The global burden of disease. 2004 update. www.who.int/healthinfo/global_burden_disease/2004_report_update/en/index.html. Accessed 06/09/11.
  4. Hennekens et al., 2005; Osby , 2000; Brown, 1997
  5. Osby, 2000; Tiihonen et al., 2009; Parks et al., 2006
  6. De Hert et al., 2009
  7. Rössler W, Salize HJ, van Os J, Riecher-Rössler A. Size of burden of schizophrenia and psychotic disorders. Eur Neuropsychopharmacol 2005; 15 (4): 399–409.
  8. Lindström E, Eberhard J, Neovius M, Levander S. Costs of schizophrenia during 5 years. Acta Psychiatr Scand Suppl 2007; 116 (435): 33–40.
Model.RightColumnImageAltText
Jūs tūlīt pametīsiet lundbeck.lv