Bipolārie traucējumi I

Bipolārie traucējumi ir hroniska (ilgtermiņa) un vispārēji novājinoša garīga slimība, kuru raksturo atkārtotas mānijas un depresijas epizodes vai to kombinācija.

Bipolāro traucējumu raksturojums

Bipolārie traucējumi I ir bipolāro traucējumu – smagas garīgas slimības, agrāk pazīstamas kā maniakālās depresijas psihoze – apakšgrupa. To raksturo mainīga garastāvokļa periodi, kas var izpausties kā mānija, depresija vai jaukts noskaņojums (t.i., strauji mainīties no vienas galējības otrā). Šie intensīvie stāvokļi bieži izraisa problēmas ikdienas dzīvē, negatīvi ietekmē savstarpējās attiecības un bieži noved pie pašnāvības mēģinājuma. Pirmā mānijas epizode, kas ļauj diagnosticēt bipolāru saslimšanu, bieži ir sākums vienai vai vairākām depresijas epizodēm.

Līdz šim nav atrasts viens noteikts šīs slimības cēlonis, taču pastāv uzskats, ka bipolāro traucējumu rašanos veicina dažādi bioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori, kas noved pie ķīmisku vielu līdzsvara izmaiņām smadzenēs.

Simptomi

Cilvēki, kas cieš no bipolārajiem traucējumiem var saskarties ar neparasti intensīviem emocionāliem stāvokļiem, kuriem raksturīgs zināms periodiskums, ko sauc par epizodēm.

Izteikti līksms noskaņojums vai pārmērīgi pacilāts garastāvoklis tiek saukts par mānijas epizodi, to raksturo palielināta enerģija un aktivitāte. Šī pazīme ļauj diagnosticēt bipolāros traucējumus I.1 Simptomi ietver arī pārspīlētu pašapziņu, ideju uzplūdus, samazinātu vajadzību pēc miega, pārmērīgu vēlmi sarunāties un tendenci rīkoties impulsīvi un neapdomīgi.

Mānijas epizodes var mīties ar ilgstošas depresijas periodiem, kuru laikā cilvēks piedzīvo garastāvokļa pasliktināšanos un enerģijas zudumu. Iespējamas arī jauktas epizodes, kad mānija un depresija tiek piedzīvota vienas dienas laikā ar strauju pāreju no viena stāvokļa otrā.

Statistika

Bipolārie traucējumi skar vairāk nekā 30 miljonus cilvēku visā pasaulē un ierindojas 20 visbiežāk sastopamo darba nespējas iemeslu sarakstā.2 Apmēram 2% eiropiešu dzīves laikā sastopas ar bipolārajiem traucējumiem un pusei no viņiem diagnosticē bipolāros traucējumus I.3,4

Bipolārie traucējumi I ir vienlīdz izplatīti gan vīriešu, gan sieviešu starpā un tie skar cilvēkus no visiem sociālajiem slāņiem un ar dažādu etnisko piederību.3 Risks saslimt ar šo slimību ir augstāks jauniem cilvēkiem, jo vismaz puse no visām epizodēm sākās līdz 25 gadu vecumam.5

Cilvēki, kas cieš no bipolārajiem traucējumiem ir pakļauti lielākam riskam vienlaicīgi saslimt arī ar citām slimībām (tā sauktā līdzsaslimšana). Nesenais Pasaules Veselības organizācijas pētījums „Pasaules garīgās veselības izpētes iniciatīva”3 atklāj, ka divas trešdaļas bipolāro traucējumu slimnieku sirgst arī ar trauksmainajiem traucējumiem un vismaz trešdaļa cieš no atkarības traucējumu problēmām. Neskatoties uz šīm nopietnajām sekām, mazāk kā puse bipolāro traucējumu slimnieku saņem pienācīgu aprūpi.3

Diagnosticēšana un ārstēšana

Bipolārie traucējumi I ir smaga garīga saslimšana, tāpēc ir ļoti būtiski meklēt profesionālu palīdzību tās ārstēšanā.

Atsauces

  1. American Psychiatric Association. Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fourth Edition, Text Revision, DSM-IV-TR. Washington, DC: 2000.
  2. World Health Organisation. The global burden of disease. 2004 update. www.who.int/healthinfo/global_burden_disease/2004_report_update/en/index.html. Accessed 06/09/11.
  3. Merikangas KR, Jin R, He JP, et al. Prevalence and correlates of bipolar spectrum disorder in the world mental health survey initiative. Arch Gen Psychiatry 2011; 68 (3): 241–251.
  4. Pini S, de Queiroz V, Pagnin D, et al. Prevalence and burden of bipolar disorders in European countries. Eur Neuropsychopharmacol 2005; 15 (4): 425–434.
  5. Kessler RC, Berglund P, Demler O, et al. Lifetime prevalence and age-of-onset distributions of DSM-IV disorders in the National Co-morbidity Survey Replication. Arch Gen Psychiatry 2005; 62 (6): 593–602.
Model.RightColumnImageAltText
Jūs tūlīt pametīsiet lundbeck.lv