Trauksme

Trauksme ir izplatīta garīgās saslimšanas forma, kas bieži rada ievērojamas neērtības un vispārēju stāvokļa pasliktināšanos, kas būtiski samazina dzīves kvalitāti.

Trauksmes raksturojums

Trauksme ir normāla cilvēka reakcija uz stresu, satraukumu vai apdraudējumu, taču, ja tā ir ļoti izteikta, ilglaicīga vai neadekvāta attiecīgajiem apstākļiem, to sauc par trauksmainiem traucējumiem.

Tiek izdalīti vairāki trauksmaino traucējumu veidi, piemēram, ģeneralizēta trauksme, sociālā fobija, panika un obsesīvi-kompulsīvi traucējumi. Šie traucējumi ietekmē personas noskaņojumu, sarežģī ikdienas dzīvi mājās, darbā vai skolā un apgrūtina saskarsmi.

Trauksmes sajūtu traucējumu rašanās iemesli nav zināmi. Tomēr ir pierādīts, ka vairāki trauksmes sajūtu traucējumu gadījumi ir saistīti ar noteiktām smadzeņu funkciju izmaiņām. Sociālie apstākļi un stress var papildus ietekmēt trauksmes sajūtu traucējumu rašanās risku.

Simptomi

Lai gan trauksmes izpausmes dažādiem cilvēkiem mēdz būt atšķirīgas, tipiski simptomi ietver bailes, iekšēju saspringumu, aizkaitināmību un nespēju koncentrēties, kā arī fiziskas pazīmes, tādas kā sausuma sajūta mutē, reibonis, muskuļu spriedze, svīšana un paātrināta sirdsdarbība – tas viss ievērojami apgrūtina ikdienas dzīvi. Cilvēks var ciest vienlaicīgi no vairākiem trauksmainajiem traucējumiem un dažkārt arī ar citiem garastāvokļa traucējumiem, piemēram, ar depresiju (tā sauktā “līdzsaslimšana”). Ļoti bieži trauksmes sajūta parādās kopā ar depresiju.

Ģeneralizēta trauksme (GAD) ir saistīta ar nekonkrētām bažām par to, ka var piemeklēt kāda nelaime. Tās tipiskas pazīmes ir pārmērīgas un nekontrolējamas raizes, uztraukums un spriedze, kas apvienota ar tādiem fiziskiem simptomiem kā sausuma sajūta mutē, roku stingums un svīšana, reiboņi.

  • Sociālās trauksmes traucējumi (STT) liek cilvēkam baidīties un izvairīties no sociālas saskarsmes. Cilvēks uztraucas, ka viņa rīcība sabiedrībā radīs mulsinošas vai pazemojošas situācijas.
  • Panika ir traucējums, kuru raksturo pēkšņas spēcīgas baiļu lēkmes un nervozitāte. Panikas lēkmes var ietvert arī fiziskus simptomus, tādus kā svīšanu, sāpes, galvassāpes, nelabumu, sirdsklauves un sausuma sajūtu mutē. 
  • Obsesīvi-kompulsīvi traucējumi (OKT) rada atkārtotas, uzmācīgas un nevēlamas domas, kas provocē nepamatotas bailes (apsēstību), kas var būt saistīta, piemēram, ar pārmērīgu higiēnu, ķermeņa sekrēciju vai bažām par savu veselības stāvokli. Reaģējot uz šo nedrošību cilvēki var veikt noteiktus rituālus (apmātība), tādus, kā bieža mazgāšana, tīrīšana, vannošanās, pastāvīga un atkārtota kaut kā pārbaudīšana vai stingras diētas ievērošana.

Statistika

Pētījumi liecina, ka ar trauksmi saistīti traucējumi skar 5 līdz 7% pasaules iedzīvotāju un līdz pat 29% cilvēku ar trauksmes radītiem psihiskiem stāvokļiem saskaras vismaz vienu reizi dzīves laikā.12004. gadā ar obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem visā pasaulē slimoja 28 miljoni iedzīvotāju un 30 miljoni cieta no panikas lēkmēm.2

Trauksmes traucējumi piemeklē gan vīriešus, gan sievietes visā pasaulē, taču visvairāk no šīs slimības cieš tieši sievietes.3

Diagnosticēšana un ārstēšana

Trauksmaino traucējumu efektīvai novēršanai ir pieejamas dažādas terapijas, ļoti svarīgs ir arī ģimenes un draugu atbalsts visās šo slimību ārstēšanas stadijās.

Ārsta apmeklējuma laikā pacientam tiks uzdoti jautājumi par simptomiem, ikdienu un ģimenes slimību vēsturi, lai ārsts varētu noteikt precīzu diagnozi. Ārsts var veikt arī fiziskas pārbaudes, lai izslēgtu citas saslimšanas. Ja ārsts diagnosticēs trauksmainos traucējumus, tiks pārrunātas terapijas iespējas, tai skaitā ieteicamie medikamenti, kā arī sniegti padomi un informācija par sociālā atbalsta iespējām, vingrojumiem un citiem pašpalīdzības pasākumiem.

Visos šajos gadījumos ir būtiski meklēt profesionālu palīdzību.

Atsauces

  1. Baldwin, D.S. and Hirschfeld, R. M. A. (2005). Fast Facts: Depression, 2nd edn. Health Press, Oxford, UK.
  2. World Health Organization (2004). Prevalence for Selected Causes in WHO Regions, 2004. http://www.who.int/healthinfo/global_burden_disease/PREV6%202004.xls. Accessed 16/09/11.
  3. World Health Organization (2004). The Global Burden of Disease. 2004 Update. www.who.int/healthinfo/global_burden_disease/2004_report_update/en/index.html. Accessed 16/09/11.
Model.RightColumnImageAltText
Jūs tūlīt pametīsiet lundbeck.lv