Depresija

Depresija ir nopietna slimība, kuru raksturo tādi simptomi kā skumjas, dzīvesprieka zudums, enerģijas zudums, nespēja koncentrēties un pašnāvnieciskas domas.1

Depresijas raksturojums

Depresija ir bieži sastopama slimība, kuru raksturo dažādi psihiski un fiziski simptomi. Šie simptomi var būtiski ietekmēt cilvēka ikdienas dzīvi. Cilvēki, kas cieš no depresijas vairs nespēj kontrolēt savas garastāvokļa izpausmes un sajūtas, viņi gandrīz visu laiku jūtas nomākti. Rezultātā cilvēkiem, kuri sirgst ar depresiju var rasties problēmas noturēties darbā, turpināt mācības un/vai saglabāt ģimeni un uzturēt sociālus kontaktus.

Depresija var piemeklēt jebkuru, taču eksistē vairāki sociāli un bioloģiski faktori, kas var palielināt konkrētas personas saslimšanas risku. Bet tam, arī liels stress, kas saistīts ar slimību, darba zaudēšanu vai kāda tuvinieka nāvi dažiem cilvēkiem var provocēt šīs slimības attīstību.

Simptomi

Depresija ietekmē cilvēkus ļoti dažādos veidos, taču tā noteikti nav īslaicīga slikta pašsajūta. Sakarā ar ķīmisku vielu līdzsvara izmaiņām smadzenēs, cilvēki, kas cieš no depresijas tiek pakļauti ilgstošai grūtsirdībai un nemieram, viņus piemeklē neizskaidrojamas fiziskas sāpes, miega traucējumi un/vai vispārējs intereses un enerģijas zudums. Šie simptomi var ilgt vairākas nedēļas, mēnešus vai pat gadus.

Smagākie depresijas gadījumi var novest pie domām par pašnāvību un pašdestruktīvas rīcības.

Statistika

Ar depresiju slimo visu vecumu un sociālo slāņu pārstāvji visā pasaulē, gan vīrieši, gan sievietes. Parasti depresija pirmo reizi parādās 20 līdz 25 gadu vecumā.2

Statistikas dati par depresijas izplatību ir dažādi, taču lielākajā daļā valstu 8–12% cilvēku dzīves laikā ar to saskaras.2

Pasaules Veselības organizācija atzīst depresiju par vienu no visvairāk organismu novājinošajiem traucējumiem visas pasaules mērogā, smagākos gadījumus iedalot vienā kategorijā ar vēža slimniekiem šīs slimības pēdējā stadijā.3 Depresija ir visvairāk izplatītā slimība vidēji un augsti attīstītās valstīs.3 Kādā izpētē tikai atklāts, ka 65% depresijas slimnieku savu stāvokli vērtē kā smagu rīcības nespēju.4

Neskatoties uz to, daudzi cilvēki, kuri cieš no depresijas, joprojām nesaņem vajadzīgo ārstēšanu.4

Diagnosticēšana un ārstēšana

Ja cilvēks cieš no depresijas simptomiem, ļoti būtiski ir nekavējoties meklēt profesionālu palīdzību.

Depresiju var diagnosticēt ārsts uzdodot vairākus jautājumus par esošajiem simptomiem, sadzīvi un situāciju ģimenē. Ārsts var veikt arī fiziskas pārbaudes, lai izslēgtu citas saslimšanas. Pēc diagnozes noteikšanas, ārsts parasti rekomendē piemērotu terapiju kombinācijā ar atbilstošiem medikamentiem, sniedz padomu un informāciju par sociālā atbalsta iespējām, vingrojumiem un citiem pašpalīdzības pasākumiem.

Arī ģimenes un draugu atbalsts ir ļoti svarīgs veiksmīgai pacienta terapijai. Tuvinieki var iedrošināt depresijas slimnieku meklēt palīdzību, kā arī sniegt vajadzīgo atbalstu ārstēšanas procesa gaitā.

Atsauces

  1. American Psychiatric Association. Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, fourth edition, text revision, DSM-IV-TR. Washington, DC: 2000.
  2. Andrade L, Caraveo-Anduaga JJ, Berglund P, et al. The epidemiology of major depressive episodes: Results from the International Consortium of Psychiatric Epidemiology (ICPE) Surveys. Int J Methods Psychiatr Res 2003; 12(1): 3–21. Erratum in: Int J Methods Psychiatr Res 2003; 12(3): 165.
  3. World Health Organization. The Global Burden of Disease: 2004 Update. Available at www.who.int/healthinfo/global_burden_disease/2004_report_update/en/index.html (accessed 6 September 2011).
  4. Kessler R, Aguilar-Gaxiola S, Alonso J, et al. The global burden of mental disorders: An update from the WHO World Mental Health (WMH) Surveys. Epidemiol Psychiatr Soc 2009; 18(1): 23–33. 
Model.RightColumnImageAltText
Jūs tūlīt pametīsiet lundbeck.lv