Parkinsona slimība

Parkinsona slimība ir progresējoša saslimšana, kuras laikā pakāpeniski noārdās nervu šūnas noteiktā smadzeņu daļā, radot kustību kontroles traucējumus un citus nesaistītus simptomus.

pāris laivā

Parkinsona slimības raksturojums

Parkinsona slimība ir ilgstoši un progresējoši smadzeņu darbības traucējumi, kas visbiežāk piemeklē cilvēkus pēc 60 gadu vecuma.1 Cilvēkiem, kuri slimo ar Parkinsona slimību ir grūtības kontrolēt sava ķermeņa kustības un šai slimībai progresējot, simptomi saasinās. Galu galā, šī slimība atņem cilvēkam spēju normāli funkcionēt ikdienas situācijās.

Parkinsona slimības simptomus rada nervu šūnu bojājumi tajā smadzeņu daļā, kas atbild par kustību kontroli, kā arī vietās, kas saistītas ar noskaņojumu, miegu un domāšanu. Precīzs nervu šūnu sabrukuma iemesls nav zināms, taču pastāv uzskats, ka to ietekmē dažādi iedzimtības, apkārtējās vides un novecošanas faktori.2

Simptomi

Klasiski Parkinsona slimības simptomi ir tā sauktie "motorie" (ar kustībām saistītie) simptomi, kas izpaužas kā trīce, kustību lēnums, muskuļu stīvums un līdzsvara problēmas. Papildus tiem ir sastopami arī citi, ar motoro funkciju nesaistīti simptomi, tādi kā depresija, demence, sāpes, miega traucējumi un organisma autonomo sistēmu (gremošana, asinsspiediens u.c.) disfunkcija. Visi šie simptomi slimības nastu padara vēl smagāku.

Parkinsona slimībai ir progresējošs raksturs, ar laiku parādās jauni simptomi un esošie kļūst izteiktāki. Neskatoties uz to, Parkinona slimība nav nāvējoša, cilvēki ar šādu diagnozi var nodzīvot vēl kādus 15 līdz 25 gadus, tāpēc šī slimība uzskatāma par ilglaicīgu (hronisku).3

Statistika

Parkinsona slimība ir viena no visizplatītākajām neiroloģiskajām (nervu šūnu) slimībām. 2004.gadā ar to slimoja 5.2 miljoni vīriešu un sieviešu visā pasaulē un katru gadu tiek reģistrēti no 4 līdz 20 jauniem saslimšanas gadījumiem uz katriem 100,000 cilvēkiem.4

Parkinsona slimība parasti attīstās cilvēkiem 50 līdz 60 gadu vecumā1, taču mazāk izplatītas šīs slimības formas sastopamas arī pirms 40 gadu vecuma.5 Kādā piecu Eiropas valstu izpētē tika konstatēts, ka 1.6% no visiem iedzīvotājiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, sirgst ar Parkinsona slimību.6

Sakarā ar to, ka Parkinsona slimības risks pieaug ar gadiem un sabiedrībai ir tendence novecot, paredzams arī pakāpenisks Parkinsona slimnieku skaita pieaugums.7

Diagnoze un ārstēšana

Šobrīd vēl nav atrastas zāles Parkinsona slimības ārstēšanai, taču pēc profesionālas diagnoses noteikšanas vairumā gadījumu ir iespējams efektīvi samazināt slimības simptomus. Terapijas mērķis ir kontrolēt un atvieglot slimības izpausmes, lai pacients pēc iespējas ilgāk varētu normāli funkcionēt un saglabātu nosacītu dzīves kvalitāti.

Parkinsona slimības ārstēšana parasti ietver medikamentu lietošanu un atsevišķos gadījumos arī ķirurģisku iejaukšanos. Bez tam, nepieciešami arī fiziski vingrinājumi, diēta un dažādas papildus terapijas, ļoti svarīgs ir arī emocionāls atbalsts un noturīgas attiecības. Izpratne par Parkinsona slimību, jaunas dzīves realitātes apzināšanās un vēlme mācīties pieņemt jaunus mērķus un izaicinājumus ir gandrīz tik pat svarīgas lietas kā praktiska slimības simptomu novēršana.

Cilvēkam, kurš sirgst ar Parkinsona slimību nevajadzētu baidīties meklēt palīdzību, jo ļoti būtiski ir saņemt profesionālu ārsta konsultāciju.

Atsauces

  1. Cognos Report: Parkinson’s disease. 2006.
  2. Morgan JC, Sethi KD. Emerging drugs for Parkinson’s disease. Expert Opin Emerg Drugs 2006; 11 (3): 403–417.
  3. World Health Organization. The global burden of disease. 2004 update. www.who.int/healthinfo/global_burden_disease/2004_report_update/en/index.html. Accessed 06/09/11.
  4. Datamonitor Stakeholder Opinions: Parkinson’s disease. 2006.
  5. Grimes DA. Parkinson’s disease: a guide to treatments, therapies and controlling symptoms. London: Constable & Robinson Ltd, 2004.
  6. de Rijk MC, Tzourio C, Breteler MM, et al. Prevalence of parkinsonism and Parkinson’s disease in Europe: the EUROPARKINSON Collaborative Study. European Community Concerted Action on the Epidemiology of Parkinson’s disease. J Neurol Neurosurg Psychiatry 1997; 62 (1): 10–15.
  7. Cognos Report: Parkinson’s disease. 2004.
Jūs tūlīt pametīsiet lundbeck.lv