Insults

Insults ir ļoti nopietna akūta (īslaicīga) situācija, kuru rada pēkšņs asinsrites traucējums smadzenēs, kas var bojāt smadzeņu šūnas.1

Insulta raksturojums

Insults (saukts arī par “smadzeņu trieku”) rodas, ja asinsvads, kas piegādā smadzenēm skābekli un barības vielas plīst (hemorāģisks insults) vai tiek aizsprostots ar trombu vai kādu citu veidojumu (akūts išēmisks insults; tas ir pamatā 85% visu insultu gadījumu).1-3 Insulta gadījumā tiek neatgriezeniski bojātas šūnas attiecīgajā smadzeņu daļā.1 Tas parasti notiek dažu minūšu laikā.

Insults ir plaši izplatīta veselības problēma.1,3 Tas bieži rada ilglaicīgus funkcionālus un garīgus traucējumus, vairāk nekā puse visu insulta slimnieku ikdienā kļūst atkarīgi no citu palīdzības.4 Saskaņā ar Valsts Insulta asociācijas datiem, 10% insulta slimnieku atveseļojās gandrīz pilnībā, 25% pacientu pēc izveseļošanās paliek daži nelieli traucējumi, 40% piedzīvo vidējus līdz smagus traucējumus un tiem vajadzīga īpaša aprūpe, 10% slimnieku nepieciešama ilgstoša aprūpe pansionātā vai citā ārstniecības iestādē un 15% cilvēku mirst drīz pēc insulta iestāšanās.4

Situāciju insulta gadījumā raksturo ievērojams tirgus pieprasījuma un klīnisko vajadzību apmierinājuma trūkums. Akūta insulta gadījumā pacienta ārstēšanas iespējas un izveseļošanās prognozes ir laika jautājums, un laiks šajā gadījumā tiek mērīts stundās vai pašos smagākajos gadījumos – minūtēs. Insulta risku palielina vairāki faktori.1 Pirmkārt, tie ir jau piedzīvoti insulti vai īslaicīgas išēmiskas lēkmes (“mazais insults”), augsts asinsspiediens, fizisko aktivitāšu trūkums, vecums, diabēts, sirds slimības un smēķēšana.1,3

Simptomi

Insulta simptomi parasti sākas pēkšņi, dažu sekunžu vai minūšu laikā.1 Simptomi ir atkarīgi no tās smadzeņu vietas, kura tiek bojāta. Jo lielāka ir insulta skartā vieta, jo vairāk ķermeņa funkciju, iespējams, tiks zaudētas. Amerikas Insulta asociācija nosaka šādus simptomus/brīdinājuma zīmes, kas bieži tiek dēvēti kā “pēkšņās pazīmes”:5

  • Pēkšņs sejas, rokas vai kājas nejūtīgums vai vājums, it īpaši vienā ķermeņa pusē.
  • Pēkšņs apjukums, grūtības runāt vai saprast.
  • Pēkšņi redzes traucējumi ar vienu vai abām acīm.
  • Pēkšņi kustību traucējumi, reibonis, līdzsvara vai koordinācijas zudums.
  • Pēkšņas, spēcīgas galvas sāpes bez zināma iemesla.

Statistika

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, katru gadu no insulta cieš vismaz 15 miljoni cilvēku visā pasaulē.2 5 miljoni no tiem mirst, un 5 miljoni slimnieku iegūst neatgriezenisku invaliditāti,2 kas padara insultu par otru visizplatītāko nāves un invaliditātes cēloni visā pasaulē.6,7

Insults var skart abu dzimumu un visu vecumu pārstāvjus. Tomēr visbiežāk insults piemeklē cilvēkus pēc 65 gadu vecuma, un pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas insultu skaits dubultojas katrā nākamajā desmitgadē gan vīriešiem, gan sievietēm.7

Saskaņā ar septiņu valstu sagatavotajiem ziņojumiem (ASV, Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Lielbritānija un Japāna), insults skar vidēji 214 no 100,000 cilvēku katru gadu, un šim skaitam ir tendence palielināties par 1.9% gadā sakarā ar sabiedrības novecošanos.8 Tas nozīmē, ka, piemēram, ASV ik pēc 40 sekundēm kāds piedzīvo insultu, kas kopā ir aptuveni 2,200 cilvēku dienā.8

Insults kā visizplatītākais saslimstības un ilglaicīgas invaliditātes cēlonis ir liels slogs valstu ekonomiku. 2008.gadā ASV kopējās insultu radītās izmaksas sastādīja 65.5 miljardus dolāru.6 Eiropas Savienībā insulta ārstēšanai ik gadu tiek tērēti 27 miljardi ASV dolāru.6

Diagnoze un ārstēšana

Ikviens cilvēks ar insulta simptomiem nekavējoties jānogādā uz slimnīcu, lai varētu saņemt profesionālu medicīnisku palīdzību. Insults ir kritisks veselības stāvoklis, un atveseļošanās iespējas ir lielākas, ja cietušais cilvēks palīdzību saņem nekavējoties.5,9 Veiksmīga akūta insulta slimnieka aprūpe ir atkarīga no sešām secīgām darbībām („seši soļi”):9

  • Atpazīšana: ātra insulta brīdinošo pazīmju atpazīšana.
  • Reakcija: nekavējoša ātrās medicīniskās palīdzības izsaukšana.
  • Atsaucība: triāža (ārstēšanas prioritāšu noteikšana) un pacienta transportēšana uz vietu, kur pieejami vajadzīgie resursi savlaicīgi par to paziņojot.
  • Atklāšana: ātra un precīza diagnozes uzstādīšana izmantojot augsti attīstītas attēlveidošanas tehnikas.
  • Rx: slimnīcas aprūpe.
  • Rehabilitācija.

Pēdējo divdesmit gadu laikā insulta pacientu aprūpe ir uzlabojusies. To sekmē:

  1. Rutīna slimnieku aprūpe īpašās slimnīcas insulta ārstēšanas nodaļās.
  2. Tādu medikamentu kā „trombolītiķi” pieejamība. Tās ir zāles, kas izšķīdina asins sarecējumus un tiek pielietotas akūta išēmiskā insulta ārstēšanā.9
  3. Dažādu insulta profilakses pasākumu ieviešana.

Šie uzlabojumi ir paaugstinājuši to cietušo skaitu, kuri saņem medicīnisku palīdzību un sasniedz labāku ārstēšanas iznākumu, pateicoties jaunatklājumiem attēlveidošanas tehnoloģijās.

Atsauces

  1. National Institute of Neurological Disorders and Stroke (NINDS). Stroke: Hope through research. 2011. www.ninds.nih.gov/disorders/stroke/detail_stroke.htm. Accessed 13/09/11.
  2. Mackay J, Mensah G (eds.). The atlas of heart disease and stroke. Global burden of stroke. World Health Organisation (WHO) 2004. www.who.int/cardiovascular_diseases/en/cvd_atlas_15_burden_stroke.pdf. Accessed 13/09/11.
  3. Roger VL, Go AS, Lloyd-Jones DM, et al. Heart disease and stroke statistics – 2011 update: a report from the American Heart Association. Circulation 2011; 123 (4): e18–e209.
  4. National Stroke Association (NSA). Rehabilitation therapy after stroke. info.stroke.org/site/PageServer?pagename=REHABT. Accessed 13/09/11.
  5. American Stroke Association. Warning signs. Last updated 2007. www.strokeassociation.org/STROKEORG/WarningSigns/Warning-Signs_UCM_308528_SubHomePage.jsp. Accessed 13/09/11.
  6. Di Carlo A. Human and economic burden of stroke. Age Ageing 2009; 38 (1): 4–5.
  7. Feigin VL, Lawes CM, Bennett DA, Anderson CS. Stroke epidemiology: a review of population-based studies of incidence, prevalence, and case-fatality in the late 20th century. Lancet Neurol 2003; 2 (1): 43–53.
  8. Searles JW, Avodele L, Kuhlmann GL. Acute ischemic stroke. Decision Resources. Waltham, Massachusetts, USA: 2009.
  9. National Institute of Neurological Disorders and Stroke (NINDS). Stroke proceedings: Pepe overview. 2011. www.ninds.nih.gov/news_and_events/proceedings/stroke_proceedings/pepeover.htm. Accessed 13/09/11.
Model.RightColumnImageAltText
Jūs tūlīt pametīsiet lundbeck.lv