Epilepsija

Epilepsija ir neiroloģisks (ar nervu sistēmu saistīts) stāvoklis, kura laikā smadzenes piedzīvo īsus elektriskus traucējumus, kas noved pie lēkmēm.

Pārskats par epilepsiju

Epilepsija, kas ir lēkmjveida traucējumi, ir medicīnisks stāvoklis, kura laikā smadzenes rada īsus, spēcīgus elektriskās aktivitātes pieplūdumus.1 Tas izraisa lēkmes, kas atstāj iespaidu uz vairākām garīgām un fiziskām funkcijām, piemēram, apziņu, ķermeņa kustībām un sajūtām.1,2

Epilepsiju var izraisīt daudzi medicīniski apstākļi, sākot no ģenētiskām mutācijām līdz traumatiskiem smadzeņu savainojumiem.3 Visbiežāk iemeslu nav iespējams identificēt.1

Simptomi

Tiek uzskatīts, ka personai ir epilepsija, ja tā piedzīvojusi divas vai vairākas neizraisītas lēkmes.2 Pastāv daudzi lēkmju veidi, kas variē no īsiem sajūtu traucējumiem līdz īsiem bezapziņas periodiem un pat konvulsijām.3

Ir svarīgi atzīmēt, ka visiem cilvēkiem ar epilepsiju būs lēkmes, bet ne visiem cilvēkiem ar lēkmēm vienmēr tiks diagnosticēta epilepsija.4

Epilepsijas un lēkmju klasifikācija 

Vairāk nekā vienai trešajai daļai pacientu ar epilepsiju ir lēkmes veids, ko sauc par kompleksām parciālām lēkmēm (KPL), šis lēkmju veids pacientiem ir sastopams visbiežāk.5 Lielākā daļa pacientu tieši pirms lēkmes izjutīs neparastu sajūtu - deja vu. Pirmais šī lēkmju veida rādītājs ir tukšs skatiens vai traucētas kustības. Lēkmes laikā pacienti ar KPL var veikt atkārtotas, bezmērķīgas kustības, ko sauc par "automātismu", tās ietver, piemēram, košļāšanu, lūpu šmakstināšanu un gaisa ķeršanu. Lēkmes laikā var būt traucēta apziņa, radot nespēju reaģēt uz komandām vai mijiedarboties ar apkārtējo vidi. Vidējais lēkmes ilgums ir 30 līdz 90 sekundes un pēc lēkmes cilvēki var justies apjukuši vai noguruši.6

Epilepsija tiek grupēta arī atbilstoši epilepsijas sindromiem saskaņā ar noteiktu raksturlielumu kopumu, piemēram, pacienta vecums, lēkmes veids(i) un cēlonis (etioloģija).7Aptuveni viena trešā daļa cilvēku, kuri sirgst ar visiem epilepsijas veidiem, ir grūti ārstējami, tas nozīmē, ka viņu lēkmes nav iespējams pilnībā kontrolēt ar saliktām terapijām.8 Aptuveni pusei pacientu ar KPL nevar nodrošināt lēkmju kontroli un viņi uzskatāmi par grūti ārstējamiem pacientiem ar KPL.9

Ir daudz dažādu epilepsijas sindromu veidu. Starp īpaši smagām epilepsijas formām var minēt Lenoksa – Gasto sindromu un mazuļu spazmas (IS).

LGS ir reta un smaga epilepsijas forma, kuru parasti diagnosticē bērnībā un kas bieži vien turpinās arī pieaugušā vecumā.10,11 LGS tiek saistīta ar vairākiem lēkmju veidiem ar periodiem, kuros lēkmes atkārtojas bieži, plaši izplatītas arī lēkmes katru dienu.13 Dažas no šīm lēkmēm var izraisīt kritienus vai „pēkšņu piezemēšanos”, kas var radīt ievainojumus.11,13 Līdz sešu gadu vecumam lielākajai daļai bērnu ar LGS ir konstatēta noteikta garīgās atpalicības pakāpe.14

IS ir grūti pārvaldāms sindroms, kas parasti sākas pirmajā dzīves gadā, visbiežāk vecumā no četriem līdz astoņiem mēnešiem. Bērni ar IS var piedzīvot simtiem spazmu dienā. Daudziem zīdaiņiem pirms spazmu sākšanās var novērot neiroloģiskus traucējumus. Lai gan spazmas parasti mitējas līdz piecu gadu vecumam, vairāk nekā pusei bērnu ar IS attīstās citi lēkmju veidi, un aptuveni vienai piektajai daļai bērnu ar IS attīstās LGS.15,16

Statistika

Pašlaik visā pasaulē ar aktīvu epilepsiju no kopējā iedzīvotāju skaita sirgst aptuveni 4 līdz 10 cilvēku uz 1000 cilvēkiem. Visā pasaulē aptuveni 50 miljoni cilvēku sirgst ar epilepsiju.

Epilepsija var būt visu vecumu un rasu cilvēkiem.1 Industriālajās valstīs epilepsijas diagnoze visbiežāk tiek noteikta jaunākās vecuma grupās un visvairāk šādu gadījumu ir konstatēts dažu pirmo dzīves mēnešu laikā. Pieaugušo vecumā epilepsijas diagnoze tiek noteikta mazāk, bet tā pieaug pēc 70 gadu vecuma. Attīstības valstīs vecuma sadalījums var atšķirties.17 

Diagnozes noteikšana un aprūpe

Epilepsiju var diagnosticēt un pārvaldīt dažādu veidu ārsti, ieskaitot, neirologus, pediatrus – neirologus, pediatrus, neiroķirurgus, iekšķīgo slimību ārstus un ģimenes ārstus.1 Ja iespējams pacientiem un viņu aprūpētājiem vajadzētu apmeklēt neirologu, kurš īpaši specializējies epilepsijas ārstēšanā – šos epilepsijas speciālistus bieži sauc par "epileptologiem."

Diagnoze ir vairāku soļu process, kas ietver medicīniskās vēstures pārskatīšanu, fizisku izmeklēšanu, asins analīzes un citu ķermeņa šķidrumu analīžu veikšanu.18 Iespējams izmantot vairākas papildus diagnozes tehnikas, tostarp, elektroencefalogrāfiju (EEG) un smadzeņu attēlveidošanas tehnikas.19 Precīzie testi un izmantotie diagnostikas līdzekļi variēsies.18

Pēc epilepsijas diagnosticēšanas nākamais solis ir atbilstoša ārstēšanas plāna izstrāde. Pastāv vairākas iespējas un dažkārt atbilstošai specifiska epilepsijas veida pārvaldīšanai nepieciešams šīs iespējas kombinēt. Iespējas ietver ķirurģiju, īpašu diētu, papildus terapiju vai klejotājnerva stimulēšanu. Ķirurģija var novērst lēkmes, ko izraisa tam par cēloni esošais koriģējamais smadzeņu stāvoklis.19 Jaunākie pētījumi, kas veikti gan attīstītajās, gan attīstības valstīs parāda, ka līdz pat 70% bērni un pieaugošiem, kuriem nesen diagnosticēta epilepsija, var pārvaldīt savu slimību ar terapiju.20

Svarīgi, lai epilepsijas pacienti vērstos pie veselības aprūpes speciālistiem visaptverošas aprūpes saņemšanai.

Atsauces 

  1. Epilepsy Foundation. Frequently asked questions. www.epilepsyfoundation.org/aboutepilepsy/faq.cfm. Accessed 9/27/11. 
  2. Epilepsy Foundation. About epilepsy. www.epilepsyfoundation.org/aboutepilepsy/index.cfm. Accessed 9/27/11. 
  3. Rogers SJ, Cavazos JE. Epilepsy. In: DiPiro JT, Talbert RL, Yee GC, et al., eds. Pharmacotherapy: A pathophysiologic approach. 7th edition. New York, NY: McGraw-Hill; 2008: p927. 
  4. Lowenstein DH. Seizures and epilepsy. In: Fauci AS, Braunwald E, Kasper DL, et al., eds. Harrison’s Principles of Internal Medicine. 17th edition. Philadelphia, PA: McGraw Hill; 2010: p1. 
  5. Carroll, Elizabeth. EMedicine.com. Complex Partial Seizures. http://emedicine.medscape.com/article/1183962-overview. Last accessed 9/27/11. 
  6. Seizures and Epilepsy Syndromes. In: Course #8042. CME Resource (2010). 1-58.
  7. University of Maryland. Introduction to Epilepsy. http://www.umm.edu/patiented/articles/what_epilepsy_000044_1.htm Last accessed 2/13/11. 
  8. Wheless J. Intractable epilepsy: A Survey of Patients and Caregivers. Epilepsy & Behavior. 8 (2006) 756-764.
  9. Treiman, David M. Management of refractory complex partial seizures: current state of the art In: Neuropsychiatric Disease and Treatment:6. Phoenix, AZ; 2010. 297-308 
  10. Van Rijckevorsel, Kenou et al. Treatment of Lennox-Gastaut syndrome: overview and recent findings. Neuropsychiatric Disease and Treatment. 2008: 4(6) 1001-1019]. 
  11. Arzimanoglou, Alexis et al. Lennox-Gastaut syndrome: a consensus approach on diagnosis, assessment, management, and trial methodology. The Lancet. 2009: 8(1) 82-93. 
  12. Borggraefe I, Noachtar S. Pharmacotherapy of Seizures Associated with Lennox-Gastaut Syndrome. Clinical Medicine Insights: Therapeutics. 2010; 2:15–24. 
  13. Conry, Joan A. et al. “Clobazam in the treatment of Lennox-Gastaut syndrome.” Epilepsia. 2009:50(5) 1158-1166. 
  14. Epilepsy Foundation. Lennox-Gastaut Syndrome. http://www.epilepsyfoundation.org/aboutepilepsy/syndromes/lennoxgaustaut/index.cfm. Accessed 10/13/11. 
  15. National Institute of Neurological Disorders and Stroke. NINDS Infantile Spasms Information Page. http://www.ninds.nih.gov/disorders/infantilespasms/infantilespasms.htm. Last accessed 9/27/11. 
  16. Holmes, Gregory. Epilepsy.com. Infantile Spasms. http://www.epilepsy.com/epilepsy/epilepsy_infantilespasms.html. Last accessed 9/27/11. 
  17. Banerjee, P. and Hauser, W. Chapter 5: Incidence and Prevalence. International League Against Epilepsy. http://www.ilae.org/booksales/data/pages/Comprehensive%20Textbook%20chapter1.pdf Last accessed 2/11/13. 
  18. Epilepsy Foundation. Diagnosis. www.epilepsyfoundation.org/aboutepilepsy/Diagnosis/index.cfm. Accessed 9/27/11. 
  19. Epilepsy Foundation. Treatment. www.epilepsyfoundation.org/aboutepilepsy/treatment/index.cfm. Accessed 9/27/11.
  20. World Health Organization. Epilepsy Fact Sheet. http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs999/en/index.html. Last accessed 2/11/13.
Model.RightColumnImageAltText
Jūs tūlīt pametīsiet lundbeck.lv