Alcheimera slimība

Alcheimera slimība ir neirobioloģiski traucējumi, kā rezultātā smadzenes lēnām noārdās, radot atmiņas, ikdienas funkciju un uzvedības problēmas.

Alcheimera slimības pārskats

Alcheimera slimība ir progresējoši smadzeņu traucējumi, kā rezultātā smadzenes pakāpeniski noārdās. Visbiežāk tā rodas cilvēkiem 65-70 gadu vecumā. Cilvēkiem ar Alcheimera slimību attīstās negatīvas izmaiņas atmiņā, domāšanā, funkcijās un uzvedībā, kas laika gaitā pasliktinās. Šīs izmaiņas pieaugošā mērā ietekmē cilvēka ikdienas dzīvi, samazina neatkarību līdz viņi kļūst pilnībā atkarīgi no citiem.

Alcheimera slimībai arī ir milzīga ietekme uz pacienta aprūpētāju.1 Vairums aprūpētāju ir tuvi radinieki, kas sniedz aprūpi mājās – tā ir prasoša un nogurdinoša loma, kas ietver milzīgu emocionālu un fizisku slogu.1

Alcheimera slimība bojā un nogalina smadzeņu šūnas, novedot pie ievērojamas smadzeņu saraušanās un neiromediatoru nelīdzsvarotību. Kad smadzeņu šūnas noārdās, smadzenēs rodas raksturīgi nevajadzīgo vielu uzkrājumi, ko sauc par ‘iekaisuma plankumiem’ vai ‘samezglojumiem’.

Simptomi

Alcheimera slimības simptomi parādās pakāpeniski, vairāku gadu periodā un dažādiem cilvēkiem tie ir atšķirīgi. Pirmie simptomi, kas parādās, parasti ir aizmāršība un neliels apjukums. Plašā izpratnē Alcheimera slimības simptomi var tikt kategorizēti kognitīvās, funkcionālās un uzvedības/psiholoģiskās izmaiņās.

  • Kognitīvās izmaiņas – pavājināta īstermiņa atmiņa (piem., traucējumi zināšanās par neseniem notikumiem, sava teiktā atkārtošana, priekšmetu pazaudēšana mājā, vāja organizēšana), grūtības lēmumu pieņemšanā, samazināta izpratne par laika un telpas jēdzienu, samazināta spēja mācīties un problēmas draugu un ģimenes atpazīšanā.
  • Funkcionālās izmaiņas – samazināta spēja veikt normālas ikdienas aktivitātes, kā arī sarežģītākus uzdevumus: grūtības rīkoties ar naudu, grūtības uzturēt personisko higiēnu, nesaturēšana, grūtības apģērbties, nelīdzsvarotība un nestabilas kustības. Galu galā Alcheimera slimnieki parasti kļūst pilnībā saistīti pie gultas.
  • Uzvedības/psiholoģiskās izmaiņas – pacientiem var attīstīties arī uzvedības un psiholoģiski traucējumi, kas palielina aprūpes slogu. Viņiem var attīstīties un izpausties sociāli neatbilstoša uzvedība, piem., mānijas, uzbudinājums/agresivitāte, depresija/disforija un apetītes/ēšanas izmaiņas. Ar uzvedības izmaiņām ir īpaši grūti tikt galā ģimenei un aprūpētājiem un tas bieži vien ir iemesls, kādēļ pacienti tiek nodoti iestāžu aprūpē.

10 agrīnās pazīmes, kam vērst uzmanību4

  1. Atmiņas zudums, kas ietekmē ikdienas dzīvi
  2. Grūtības noteikt un risināt problēmas
  3. Grūtības pildīt zināmus uzdevumus mājās, darbā vai brīvajā laikā
  4. Apjukums laikā vai telpā
  5. Problēmas izprast vizuālos attēlus un telpiskās attiecības
  6. Rodas jaunu vārdu veidošanas problēmas rakstot vai runājot
  7. Lietu novietošana nevietā un nespēja izsekot darbību soļus
  8. Samazināta vai slikta spriestspēja
  9. Atbrīvošana no darba vai izslēgšana no sociālajām aktivitātēm
  10. Garastāvokļa un personības izmaiņas


Statistika

Visā pasaulē 36 miljoniem cilvēku ir plānprātība.2 Iespējams no šiem pasaules 36 miljoniem cilvēku kādi 28 miljoni vēl nav saņēmuši diagnozi un tādēļ viņiem nav pieejama ārstēšana, informācija un aprūpe.2 Aptuveni novērtēts, ka katru gadu tiek identificēti 4,6 miljoni jaunu saslimšanu.3 Ar pāreju uz aizvien vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, tiek paredzēts, ka plānprātības skarto cilvēku skaits gandrīz dubultosies ik pēc katriem 20 gadiem un līdz 2050. gadam šāds stāvoklis būs 115 miljoniem cilvēku.2

Alcheimera slimība ir visizplatītākais plānprātības iemesls, sastādot 50–70% gadījumu.4
Visā pasaulē plānprātības izmaksas (USD 604 miljardi 2010. gadā) sastāda vairāk kā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).2

Diagnozes noteikšana un aprūpe

Cilvēkiem, kas norūpējušies, ka viņiem – vai viņu tuvajiem cilvēkiem – ir Alcheimera slimības simptomi, jāapmeklē ārsts, lai saņemtu palīdzību un padomus. Alcheimera slimība tiek diagnosticēta, izmantojot pacienta un aprūpētāja intervēšanu; dažreiz arī tiek veiktas asins analīzes un izmantotas smadzeņu attēlveidošanas tehnikas. Ir vairākas novērtējuma skalas, ko var izmantot slimības simptomu un smaguma identificēšanai.

Alcheimera slimību pašreiz nevar izārstēt, bet ir iespējama simptomu ārstēšana un turpinās šīs slimības izpēte. Kaut gan pašreiz pieejamās Alcheimera slimības ārstēšanas metodes nevar apturēt tās progresēšanu, tomēr tās var uz laiku palēnināt demences simptomu pasliktināšanos un uzlabot dzīves kvalitāti tiem, kas slimo ar Alcheimera slimību, un viņu aprūpētājiem. Šobrīd visā pasaulē tiek meklētas iespējas atrast labākus šīs slimības ārstēšanas veidus, kavēt tās rašanos un novērst tās attīstību.4

Atsauces

  1. Georges J, Jansen S, Jackson J, et al. Alzheimer’s disease in real life – the dementia carer’s survey. Int J Geriatr Psychiatry 2008; 23 (5): 546–551.
  2. Alzheimer Disease International. World Alzheimer Report 2011. The benefits of early diagnosis and intervention. Published by Alzheimer’s Disease International (ADI), September 2011.
  3. Ferri CP, Prince M, Brayne C, et al. Global prevalence of dementia: a Delphi consensus study. Lancet 2005; 366 (9503): 2112–2117.
  4. Alzheimer’s Association. Basics of Alzheimer’s disease:  http://www.alz.org/alzheimers_disease_what_is_alzheimers.asp
Model.RightColumnImageAltText
Jūs tūlīt pametīsiet lundbeck.lv